RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

03/09/2026

03/09/2026
Šodien, 3. septembrī, RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra komanda, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kolēģu aicināta, viesojās RSU Anatomijas muzejā, kur notika RSU Vēstures muzeja izstādes «Lietas. Vietas. Sajūtas» atklāšana. Izstāde veidota, atzīmējot RSU Vēstures muzeja 25. gadadienu. Klātesot LR veselības ministram Hosamam Abu Meri, RSU bijušajam rektoram profesoram Jānim Vētram, kura laikā muzejs tika nodibināts, un vairākiem bijušajiem un esošajiem muzeja padomes locekļiem, sirsnīgā gaisotnē klausījāmies atmiņu stāstus un pārrunājām augstskolu muzeju aktuālos jautājumus.
Paldies RSU Vēstures muzeja vadītājai Daigai Dupatei par ielūgumu, interesanto izstādi un pasākumu!

01/09/2026

01.09.2026.
Pirms 60 gadiem, 1966. gada 1. septembrī, pamatojoties uz LPSR Ministru Padomes Augstākās un vidējās speciālās izglītības Valsts komitejas 1966. gada 21. maija lēmumu un Rīgas Politehniskā institūta (RPI; kopš 1990 – Rīgas Tehniskā universitāte, RTU) rektora (1963–1985) Aleksandra Veisa (1918–1985) 1966. gada 19. augusta pavēli Nr. 838-k, darbu sāka RPI Inženierekonomikas fakultāte.

05/08/2026

05/08/2026
Pirms 150 gadiem – 1876. gada 6. augustā (dažos dokumentos – 5. augustā, pēc vecā stila – 24. jūlijā) – Jēkabpils apriņķa (tagad – novada) Sēlpils pagasta Priekšānu ciemā dzimis Rīgas Politehniskā institūta (RPI; no 1990 – Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas nodaļas absolvents (1910), purvu zinātnes pamatlicējs Latvijā Pēteris Nomals (arī – Nomalis; 1876–1949).
P. Nomals 1894. gadā ieguvis skolotāja tiesības un sešus gadus (1894–1900) strādājis par skolotāju Biržu un Skrīveru pagastos.1903. gadā sāka studēt RPI Ķīmijas nodaļā, ko ar uzslavu absolvēja 1910. gadā, iegūstot pirmās šķiras inženiera tehnologa grādu. Sekoja skolotāja darbs Krievijā (1910–1912), tad Baltijas domēņu valdes Hidrotehniskajā nodaļā Rīgā (1912–1915), Pirmā pasaules kara gados – Galvenajā Purvu valdē un Krievijas Zemkopības ministrijas tehniskajā padomē.
Starpkaru periodā P. Nomala darbavieta bija Latvijas Universitātes (LU) Lauksaimniecības fakultātes Purvu un kūdras izmantošanas katedra un Purvu un kūdras pētīšanas laboratorija. 1930. gadā ieguvis agronomijas doktora grādu un ievelēts par LU profesoru, vadījis Purvu pētīšanas institūtu (1939–1941, 1944–1946), bijis universitātes studentu lietu prorektors (1921–1922), Lauksaimniecības fakultātes dekāns (1922–1924, 1932–1934), padomju varas laikā Latvijas Valsts universitātes zinātņu prorektors (1940–1941, 1944–1946).
1946. gadā P. Nomals kļuva par jaundibinātās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (akadēmiķi) un Purvu zinību institūta direktoru (1946–1949). Pētījis purvu stratigrāciju, ūdens režīmu, nosusināšanu, izstrādājis pirmo Latvijas purvu karti. Grāmatas «Vidzemes un Latgales purvu apskats» (1943) un daudzu zinātnisko publikāciju autors. Apbalvots ar IV škiras Triju Zvaigžņu ordeni (1929), III šķiras Atzinības krustu (1939), Sarkanās Zvaigznes ordeni (1946). LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945).
Mūžībā P. Nogals devās 1949. gada 8. augustā pēc smagas slimības. Apglabāts Rīgas Meža kapos līdzās dēlam, Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes absolventam (1942) Magnusam Nomalam (1911–1945).

22/06/2026

22/06/2026

17/06/2026

17/06/2026
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika 32. Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas konference, kurā ar referātiem uzstājās vairāk nekā 40 zinātņu vēstures un filozofijas pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Ukrainas, Norvēģijas un Vācijas un kurā piedalījās un rīkotāju komandā strādāja arī RTU IVPC.

Pagājušajā nedēļā no 10. līdz 12. jūnijam Rīgā notika 32. Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas konference (###II Baltic Conference on the History and Philosophy of Science).

04/05/2026

04/05/2026
Pirms 36 gadiem, 1990. gada 4. maijā, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Augstākās Padomes deputātu vidū bija arī RTU mācībspēki un Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventi: viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem inženieris enerģētiķis Jānis Dinēvičs, inženieris mehāniķis Vilnis Eglājs (1938–1993) un zinātnieks, viens no deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» darba grupas locekļiem profesors (vēlāk – akadēmiķis) Rolands Rikards (1942–2022).
Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» parakstīja arī RPI absolventi: Leonīds Alksnis, Andris Bērziņš, Valdis Biķis (1940–2021), Jānis Blaževics, Einārs Cilinskis, Ivans Cupruns, Juris Dobelis, Ivars Ēlerts, Imants Geidāns, Anatolijs Gorbunovs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Visvaldis Mucenieks (1938–2025), Arturs Punovskis un Rolands Repša.
Augstākā Padome tika ievēlēta 1990. gada 18. martā kā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome un bija Latvijas parlaments no 1990. gada līdz 1993. gadam.
1990. gada 3. oktobrī tika veiktas izmaiņas likumā «Par svētku un atceres dienām», kas noteica, ka 4. maijs ir piemiņas diena, tās ofociālais nosaukums tolaik bija – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Kopš 2002. gada, veicot grozījumus likumā, 4. maijs tika noteikta par svētku dienu (brīvdienu). 2011. gadā šī svētku diena tika pārdēvēta par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.

18/04/2026

18/04/2026
Pirms 140 gadiem – 1886. gada 18. aprīlī – Saratovā (Krievija) dzimis angļu izcelsmes funkcionālisma arhitekts, būvinženieris un mākslinieks, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents (1913) Alfrēds Viktors Karrs (Alfred Victor Carr; 1886–1949). Pēc vecāku nāves 1904. gadā viņš pārcēlās uz Liepāju pie brāļa ģimenes.
A. V. Karrs 1906. gadā absolvēja Liepājas reālģimnāzijas papildu klasi un 1. septembrī sāka studijas RPI Arhitektūras nodaļā.
Latvijas arhitektūrā A. V. Karrs darbojās starpkaru periodā. Pēc Pirmā pasaules kara kopā ar arhitektu Kurtu Artūru Ernstu Betgi (Kurt Arthur Ernst Bätge; 1888–1963) nodibināja arhitektūras biroju «A. Karr & K. Bätge», kurā 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados projektētas vairums lielāko sabiedrisko ēku Rīgā. Ievērojamākās celtnes ir Tautas nams (tagad – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības) nams Bruņinieku ielā 29/31 (1929), Latvijas Grāmatrūpnieku arodu nams Lāčplēša ielā 43/45. Latviešu Akciju bankas ēka (tagad SEB banka, dzīvokļu un biroju ēka) Vaļņu ielā 11, daudzdzīvokļu nams ar kinoteātri «Aina» Vaļņu ielā 19, kā arī vairāki īres nami (Kaļķu ielā 3 u. c.).
1937. gadā arhitektūras birojs «A. Karr & K. Bätge» tika slēgts, bet A. V. Karrs un K. A. E. Betge turpināja projektēt ēkas. A. Karrs projektējis un rekonstruējis arī privātmājas, 30. gadu beigās strādāja par projektētāju pie latviešu arhitekta Aleksandra Klinklāva (1899–1982). A. V. Karrs bija Rīgas Arhitektu biedrības biedrs, pārvaldīja angļu, krievu un vācu valodu, runāja un prata rakstīt arī latviešu valodā.
Mainoties politiskajai situācijai Latvijā un pasaulē, izceļoja uz Vāciju, kur 1949. gadā viņa mūžs noslēdzās.
RPI absolvējis arī A.V. Karra brālis Čarlzs Karrs (Charles Carr, 1875–?), kurš bija pazīstams 20. gadsimta sākuma jūgenstila arhitekts un būvinženieris Liepājā. Č. Karrs Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni pārcēlās uz Angliju.
Attēlos:
A. V. Karra iesniegums ar lūgumu uzņemt viņu Rīgas Arhitektu biedrībā. 1926.
Arhitektūras biroja «A. Karr & K. Bätge» projektētā ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31. 2026.

04/04/2026

11/03/2026

11/03/2026
Šodien īpašā pasākumā RTU rektors Tālis Juhna pasniedza Pateicības rakstus tiem RTU studentiem un absolventiem, kuri godam pārstāvēja Latviju un RTU XXV ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā. Pateicības rakstu saņēma kamaniņu braucēji Marta Robežniece un Eduards Ševics‑Mikeļševics (abi IEVF 2. kursa studenti), distanču slēpotāja Samanta Krampe (ADI 1. kursa maģistrante), trīs RTU absolventi – bobslejisti Dāvis Kaufmanis (IEVF 2024. gada absolvents) un Lauris Kaufmanis (BMF 2025. gada absolvents), kalnu slēpotāja Liene Bondare (IEVF 2021. gada absolvente), kā arī RTU Sporta tehnoloģiju centra vadītājs, Latvijas kamaniņu izlases treneris un olimpisko spēļu medaļnieks Mārtiņš Rubenis.
Svinīgajā olimpiešu godināšanas pasākumā piedalījās arī RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra vadītāja Ilze Gudro un vadošā pētniece Alīda Zigmunde, dāvinot RTU olimpiešiem savu zinātnisko monogrāfiju «Rīgas Tehniskās universitātes olimpieši 110 gados. 1912–2022», kas ir pētījums par inženierzinātņu studentiem, absolventiem un mācībspēkiem, kas piedalījušies olimpiskajās spēlēs no 1912. līdz 2022. gadam, par viņu saistību ar dažādām sporta organizācijām, kā arī par sportu Rīgas Politehniskajā institūtā / RTU.
Monogrāfija lasāma RTU e-grāmatu platformā: https://ebooks.rtu.lv/product/rigas-tehniskas-universitates-olimpiesi-110-gados-1912-2022/

09/03/2026

09/03/2026
Pirms 150 gadiem – 1876. gada 9. martā – Valmieras novadā, Ķoņu pagastā, dzimis Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents (1901), latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks Spricis Paegle (1876–1962), viens no dedzīgākajiem Latvijas valsts idejas atbalstītājiem, patriotiem un Tautas padomes dibinātājiem (1918), piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā (1918), grāmatas «Kā Latvijas valsts tapa» (izd. 1923, 1939, 1985) autors.
S. Paegle studēja ķīmiju un 1901. gadā RPI saņēma inženiera diplomu, bija latviešu studentu korporācijas «Selonija» filistrs.
Pirms Pirmā pasaules kara darbojās cementa rūpniecībā, Latvijas Pagaidu valdības pirmajā Ministru kabinetā ieņēma tirdzniecības un rūpniecības ministra amatu (1918–1919), bija viens no Latvijas Sarkanā Krusta dibinātājiem un galvenās valdes loceklis (1921–1940), piedalījās Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolas dibināšanā (1920). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926).
S. Paegle ir viens no 188 Latvijas politiķiem un kultūras darbiniekiem, kuri Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada 17. martā, parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu par Latvijas neatkarības atjaunošanu un Latvijas valdības izveidi.
Pēc Otrā pasaules kara līdz mūža beigām S. Paegle dzīvoja Vācijā, mūžībā devās 1962. gada 1. decembrī Berhtesgādenē. Urna ar viņa pelniem pārvesta no Vācijas un apglabāta Meža kapu «Selonijas» kapu kalniņā.
Vairāk informācijas Alīdas Zigmundes un Alvara Baldiņa rakstā «Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta studenti un absoventi – Latvijas Republikas pasludināšanas akta dalībnieki»: https://iav-journals.rtu.lv/article/view/IAV.2018.002/1234.

150 years ago – on 9 March 1876 – Spricis Paegle (1876–1962), a graduate (1901) of Riga Polytechnic Institute (RPI), Latvian entrepreneur, politician, and public figure, was born in Valmiera Municipality, in Ķoņi Parish. He was one of the most ardent supporters of the idea of the Latvian state, a patriot and founder of the People’s Council (1918), participated in the act of proclamation of the Republic of Latvia (1918), and author of the book «Kā Latvijas valsts tapa» (published in 1923, 1939, 1985).
S. Paegle studied chemistry and received an engineering diploma from RPI in 1901. He was a member of the Latvian student corporation «Selonija».
Before World War I, he worked in the cement industry, held the position of Minister of Trade and Industry in the first Cabinet of Ministers of the Latvian Provisional Government (1918–1919), was one of the founders of the Latvian Red Cross and a member of the main board (1921–1940), participated in the establishment of the Latvian Red Cross School of Sisters of Charity (1920). Awarded the Order of the Three Stars (1926).
S. Paegle is one of 188 Latvian politicians and cultural figures who, during World War II, on 17 March 1944, signed the Memorandum of the Latvian Central Council on the Restoration of Latvia’s Independence and the Establishment of the Latvian Government.
After World War II, S. Paegle lived in Germany until the end of his life, passing away on 1 December 1962 in Berchtesgaden. The urn with his ashes was transported from Germany and buried in the «Selonija» cemetery in the Forest Cemetery.
More information in the article «Graduates and students of the Riga Polytechnicum / Riga Polytechnic Institute – participants of the Proclamation of the Independent Republic of Latvia» by Alīda Zigmunde and Alvaris Baldiņš:
https://hesihe-journals.rtu.lv/hesihe/article/view/HESIHE.2018.002/11