LU Latviešu valodas institūts

23/03/2026

Latviešu valodas institūtā trīs gadus īstenosim projektu “Nezināmie latviešu personvārdi (LAnDe)”, kurā pētīsim Latvijas iedzīvotāju senākos personvārdus. Meklēsim tos 13.–16. gadsimta avotos, mēģināsim saprast to cilmi, rašanās vēsturi un dzīves līkločus un ik pa brīdim iepazīstināsim ar kādu atklājumu. Lūk viens no tiem!
14. gadsimta otrajā pusē Rīgas pilsētai piederēja daudz bišu koku, ko apsaimniekoja vietējie iedzīvotāji, lielākoties lībieši. Rīgas pilsētas ienākumu grāmatās (Libri redituum) vairākkārt minēti arī viņu vārdi, gan daži kristīgie kā Yane (< Johan), Jake (< Jakob), gan citi, kuru cilme vēl jāpēta, piemēram, Antzse, Ygade, Ygaley, Iranes, Lembest, Melewalde, Melose, Pippingk, Pyse, Vealdes, Vesdot, Vidowe un Wareyke. Varbūt Lībiešu institūts (LI Līvõd institūt) var nākt talkā tos atšifrēt?

Ierakstu sagatavojusi Renāte Siliņa-Piņķe

Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: https://personvardi.lu.lv/

Vairāk par projektu: https://lavi.lu.lv/nezinamie-latviesu-personvardi-nepetito-latviesu-antroponimu-diahroniska-izpete-globalai-integracijai-un-atvertai-piekluvei-lande/

13/03/2026

Pamēģināsim aizsākt šādas vārdu kartītes, kurās rādīsim un atgādināsim, kā latviski nosaukt priekšmetus, ierīces, tehnoloģijas, parādības, procesus, lietotnes, digitālās zīmes, ikdienas jēdzienus un citu, ko dažreiz dzirdam starp latviešiem svešā mēlē izrunājam. Tos, kam jau ir sameklēta atbilsme - veikla vai neveikla - latviešu valodā. Nesodiet bargi, ja nepatīk, bet komentārā piedāvājiet kādu citu, jūsuprāt, labāku nosaukumu.

13/03/2026

Raidījumā “Vārduleja” viesojas dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Dzejnieks stāsta, kas ir valoda dzejā un kad, viņaprāt, valoda kļūst par dzeju. Par mūsdienu dzejnieku manifestiem un bohēmu, par tikko izdoto jauno dzejoļu krājumu – klausieties jau otrdien pl. 19.00 RadioNABA

09/03/2026

Ar citātiem no pašas promocijas darbiem sveicam mūsu pētnieci - pirmo vieglās valodas doktori Latvijā Velgu Polinsku. Par spīti aizspriedumiem un nepareizām vieglās valodas nolūku un principu interpretācijām viņa mēģina ienest šeit saprāta balsi un zinātnisku pamatu.

27/02/2026

Lai gan "atkusnis" arī ir jauks latviešu vārds, gribam parādīt, kā šo silto ziemas laiku, kādu vērojam tagad, latvieši sauca 17. gadsimtā. Mīkni min Kristofs Fīrekers savā vārdnīcā, un tas saistāms ar vārdiem "mīksts", "mīcīt". Šādus un citādus vecvārdus meklē, atrod un apraksta mūsu seno rakstu pētnieki "Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā" (https://lvvv.tezaurs.lv).

"Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca" tiek turpināta arī valsts pētījumu programmā "Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā" (LaTS)

24/02/2026

Šī adziesma skan tik skaisti, pārpasaulīgi, gandrīz dievišķi. Kā mierinājums un cerība. Tā ir liela laime – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūtā iemantot tik brīnišķīgu kolēģi! Cik skaista dziesma un dziedājums, Viktorija Prituļaka! Turies, Ukraina!

Rhapsody is a tribute to women in the Ukrainian war.Viktoria Prytulyak (vocals) is a Ukrainian-born Latvian ethnomusician, singer, social activist, translat...

21/02/2026

Latvieši latviski var runāt dažādās mēlēs: bagātā, košā, iznesīgā valodā vai tādā pusvalodā vien. Bet, re, pati valoda un dainas rāda, kuras visos laikos tikušas vairāk godātas (jo vairāk apzīmējumu iemantojušas). Lai valoda raiti rit, lai valodas raisās un lai skaista Starptautiskajā dzimtās valodas diena!

Paldies, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, par Dainu skapi!

21/02/2026

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 153. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences otrās dienas atskats.

Konference rīkota ar valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstība" projekts "Latviešu valoda laikā, telpā sabiedrībā" (LaTS) atbalstu

20/02/2026

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 153. dzimšanas dienai veltītās starptautiskās zinātniskās konferences pirmās dienas atskats.

Konference rīkota ar valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstība" projekts "Latviešu valoda laikā, telpā sabiedrībā" (LaTS) atbalstu

19/02/2026

Šodien, 19. februārī, plkst. 16.00 aicinām uz elektroniskās vietnes “Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca” (LPVV) https://personvardi.lu.lv atklāšanu Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, pirmā stāva zālē.
Vārdnīcā varēs aplūkot pirmos 200 publicētos šķirkļus un izsekot latviešiem doto personvārdu cilmes un vēstures ceļiem, sākot no 13. gadsimta hroniku ierakstiem līdz 18. gadsimta reģistrējumiem.
Vārdnīca jau tagad, pašā tās iesākumā, parāda, cik bagāta un mainīga ir latviešu personvārdu vēsture. Līdzās mūsdienās pazīstamajiem personvārdiem vēsturiskajos avotos lielākoties sastopami vārdi, kas izzuduši vai saglabājušies tikai uzvārdos, piemēram, Andārte, Babe, Jaspers, Kriškjānis, Ķestens, Saplīze, Šķērstens, Tenīss. Ir tādi, ko latvieši savā mēlē pārveidojuši tik ļoti, ka cilmes vārds bez pētnieka darba grūti atpazīstams, piemēram, Baiba, Šķērsts. Ir tādi, kas rāda izlokšņu vai latviešu personvārdu darināšanas bezgalīgās iespējas, piemēram, Dārčus (sieviešu vārds), Baibuža, Binne, Ilžuks, Ortija. Un ir tādi, ar kuriem var lepoties tikai balti, piemēram, Nameitis, Dotis, Gailis.
Aicinām ikvienu interesentu!
Plašāk: https://lavi.lu.lv/atver-durvis-sesiem-gadsimtiem-lu-hzf-latviesu-valodas-instituta-atklas-latviesu-personvardu-vesturisko-vardnicu/

Vārdnīca tapusi ar projekta “Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: digitāla pieeja un atvērtie dati (LaGiN)” (Nr. LU-BA-PA-2024/1-0003) atbalstu.
Latvijas Universitāte Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte

04/02/2026

Projekta sākumā stāstījām par personvārdu Antiņš, ko labi zinām arī no 1909. gadā tapušās Raiņa lugas jeb saulgriežu pasakas “Zelta zirgs”. Šoreiz pieminēsim divus personvārdus, kas doti arī Antiņa brāļiem. Tātad – Lipsts un Bierns. Ielūkojoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personvārdu datubāzē, kļūst skaidrs, ka šobrīd Latvijā nav neviena iedzīvotāja ar kādu no šiem personvārdiem (tiesa, ir uzvārdi Lipsts un Biernis). Vismaz pēdējo 100 gadu laikā tie nav bijuši arī starp 100 populārākajiem zēnu vārdiem Latvijā. Bet vai tie būtu zināmi tikai kopš “Zelta zirga” tapšanas? Ekscerpējot materiālus topošajai “Latviešu personvārdu vēsturiskajai vārdnīcai”, abus personvārdus pamanām krietni agrāk.

Kā reālu personu vārdus tos atrodam jau 17. gadsimta avotos. Lipstu jau 1638. gadā min arī Georgs Mancelis, bet Bierns kā vācu Bernhard un Lipsts kā vācu Philipp atbilstošs latviešu personvārds minēts gan 18., gan 19. gadsimta vārdnīcās.

Ielūkojoties vien dažos 19. gadsimta kalendāros, jāteic, ka abi personvārdi atrodami arī tajos (Bierns – 7. martā, Lipsts – 27. maijā), savukārt, piemēram, izdevumā “Widʃemmes Kalendars, us to 1786 Gaddu” no šiem diviem personvārdiem atrodams vien Bierns (20. augustā).

Drīz ikvienam interesentam būs pieejami pirmie “Latviešu personvārdu vēsturiskās vārdnīcas” šķirkļi – gan mūsdienās populāri personvārdi, gan tādi, kas sastopami reti vai atrodami vien vēsturiskos avotos.

Ierakstu sagatavojusi Ilze Štrausa.

,