LU Latviešu valodas institūts

LU Latviešu valodas institūts Latvian Language Institute of the University of Latvia aims primarily to conduct research in varied areas of Latvian linguistics. gadā un ir 1935.

At the Institute, research on Latvian linguistics is being carried out diligently covering the areas of dialectology and areal linguistics, onomastics, history of language, grammar, phonetics and phonology, lexicology and lexicography, sociolinguistics, terminology and studies of language culture. The activities implemented by the Institute include preparing encyclopaedias, monographies, printed a

nd online dictionaries, organizing conferences, seminars and other events, as well as preserving national linguistic heritage by publishing the selected works by outstanding Latvian linguists. The academic staff of the Institute also contribute to the implementation of study programs in linguistics, primarily as scientific advisors for master and doctoral students. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir izveidots 2006. gadā dibinātās Latviešu valodas krātuves tradīciju turpinātājs. LU LaVI īsteno pētniecisko darbību dažādās latviešu valodniecības jomās — dialektoloģijā un areālajā lingvistikā, onomastikā, valodas vēsturē, gramatikā, fonētikā un fonoloģijā, leksikoloģijā un leksikogrāfijā, sociolingvistikā, terminoloģijā, valodas kultūrā. Institūtā tiek sagatavotas enciklopēdijas un monogrāfijas par dažādiem valodniecības jautājumiem, tas piedalās drukātu un elektronisku vārdnīcu izstrādē, rīko konferences, seminārus un citus pasākumus, kā arī palīdz saglabāt kultūras un akadēmisko mantojumu, izdodot ievērojamu latviešu valodnieku darbu izlases. Institūta darbinieki tiek aktīvi iesaistīti valodniecības studiju programmu īstenošanā, galvenokārt nodrošinot maģistra un doktora darbu izstrādes vadīšanu.

Mūsu pētnieks Ņikita Kazakevičs atkal sagatavojis izzinošu vēstījumu par baltu divcelmu vārdiem. Šoreiz par to īsinājumi...
21/07/2026

Mūsu pētnieks Ņikita Kazakevičs atkal sagatavojis izzinošu vēstījumu par baltu divcelmu vārdiem. Šoreiz par to īsinājumiem.

Baltu personvārdu sistēma, domājams, ir tiešs indoeiropiešu sistēmas turpinājums. Par tās spilgtu sastāvdaļu – divcelmu vārdiem – rakstīts mūsu 4. jūnija ierakstā. Līdzās tiem eksistēja vēl viena indoeiropiešu personvārdu sistēmai raksturīga vārdu grupa – divcelmu vārdu īsinājumi. Kopā ar divcelmu vārdiem, tie veidoja noturīgu, daudzām indoeiropiešu tautām (piemēram, senajiem baltiem, slāviem, ģermāņiem, grieķiem, ķeltiem, irāņiem un indiešiem) raksturīgu tradīciju.
Divcelmu vārdu īsinājumi varēja sastāvēt no vārda pirmā vai otrā celma, vai arī no pilna pirmā celma un otrā celma sākuma (sal. liet. Vaiš-as < Vaiš-nor-as, Vaid-as < Do-vaid-as un Butn-ius < But-nor-as). Tie parasti tika atvasināti ar dažādām galotnēm. Zigms Zinkevičs secina, ka vairāk nekā pusi aizņem atvasinājumi ar -is, -ys, nedaudz mazāk ir -as un -a, bet -ė un -us ir pavisam reti. Domājams, šādu vai līdzīgu proporciju var iedomāties arī Livonijas teritorijā dzīvojušajiem baltiem. Nereti divcelmu vārdu īsinājumi varēja būt paplašināti ar piedēkļiem. Par šo vārdu raksturu jeb patstāvības pakāpi tiek izteiktas dažādas domas. Vairāki pētnieki pieņem, ka divcelmu vārdu īsinājumi varēja pastāvēt gan kā divcelmu vārdu formas, kas izmantotas noteiktos apstākļos, kad pilnais vārds nebija tik ērti lietojams, gan kā patstāvīgi vārdi, kuru saikne ar divcelmu vārdiem bija formāla un kuri tradīcijā pastāvēja kā atsevišķa vienība. Abas situācijas labi tiek dokumentētas slāvu un ģermāņu materiālos.
Divcelmu vārdu īsinājumi ir sastopami arī senākajās Livonijas hronikās. Indriķa Livonijas hronikā minēto vārdu Dotis (oriģinālā Dote) droši var uzskatīt par divcelmu vārdu īsinājumu, jo turpat tiek fiksēts arī vārds Varidots (oriģinālā Waridote). Savukārt Rīgas pilsētas ienākumu grāmatās 14. gadsimta otrajā pusē ierakstīts vārds Vesdot, ko iespējams traktēt kā Viesdots (proti, Vies-dot-s – vārda abi celmi ir fiksēti Livonijas teritorijā, sal. Viestarts un Varidots). Tādējādi iepriekšminētais vārds Dotis var būt kāda divcelmu vārda īsinājums, kam viens no celmiem bija dot- un kas tika atvasināts ar galotni -is. Divcelmu vārdu īsinājumu hronoloģija lielākoties sakrīt ar tiem radniecīgajiem divcelmu vārdiem. Vēlāk līdz ar aktīvu kristīgo vārdu ienākšanu abu grupu vārdi pilnībā iznīkst, taču to pēdas reizēm ir sastopamas uzvārdos vai mājvārdos.

Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: https://personvardi.lu.lv/
Vairāk par projektu: https://lavi.lu.lv/nezinamie-latviesu-personvardi.../

Baltu personvārdu sistēma: divcelmu vārdi Baltu personvārdu sistēma, domājams, ir tiešs indoeiropiešu sistēmas turpināju...
04/06/2026

Baltu personvārdu sistēma: divcelmu vārdi
Baltu personvārdu sistēma, domājams, ir tiešs indoeiropiešu sistēmas turpinājums. Tās spilgta sastāvdaļa ir divcelmu vārdi. Tie raksturīgi ne tikai baltiem, bet arī pārējām indoeiropiešu tautām (ķeltiem, ģermāņiem, grieķiem, slāviem, senajiem irāņiem un indiešiem).

Divcelmu vārdu kontekstā runā par celmiem – noturīgiem minimāliem komponentiem, kas divcelmu vārdu gadījumā bija divi. Savukārt šo celmu pamatā pārsvarā bija dažādas – darbības vārdu, lietvārdu, īpašības vārdu – saknes. Tiek uzskatīts, ka pastāvēja noteikts šādu celmu inventārs, ar kura palīdzību pēc noteiktām likumsakarībām tika veidoti divcelmu vārdi. Zināmais baltu personvārdu materiāls rāda, ka daži celmi ir sastopami gan pirmajā, gan otrajā pozīcijā, bet daži tikai vienā no tām. Šis inventārs laika gaitā varēja papildināties, tāpēc runā arī par jaunākiem un senākiem divcelmu vārdiem. Šāds pieņēmums balstās faktā, ka daži celmi ir fiksēti plašākā baltu areālā, bet citi sastopami šaurāk.

Divcelmu vārdi ir sastopami arī senākajās Livonijas hronikās, un starp tiem var atrast piemērus iepriekšminētajam. Indriķa Livonijas hronikā minētajam Viestartam var atrast atbilsmi Lietuvas teritorijā – Vieštartas, bet, piemēram, vārda Varidots celmi, šķiet, ir zināmi tikai Livonijā dzīvojušiem baltiem, kaut gan šo celmu pamatā esošās saknes atrodamas arī citās baltu valodās. Divcelmu vārdi Livonijas teritorijā droši ir fiksēti vēl arī 14.–16. gs. dokumentos, vēlāk tie pilnībā iznīkst līdz ar aktīvu kristīgo vārdu ienākšanu.

Ierakstu sagatavojis Ņikita Kazakevičs

Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: https://personvardi.lu.lv/

Vairāk par projektu: https://lavi.lu.lv/nezinamie-latviesu-personvardi.../

Paldies tiem vismaz 250 cilvēkiem, kuri mums palīdzēja ielūkoties Vārdu kurvī un izzināt dažādu Latvijas novadu apvidvār...
22/05/2026

Paldies tiem vismaz 250 cilvēkiem, kuri mums palīdzēja ielūkoties Vārdu kurvī un izzināt dažādu Latvijas novadu apvidvārdu nozīmes!

Jūs bijāt lieliski!

- - -
Jau šodien no 19.00 līdz 23.00 gaidām Tevi RTU Liepājas akadēmijas Muzeju nakts pasākumos, kur varēsi ielūkoties Vārdu kurvī un uzzināt dažādu apvidvārdu nozīmes.

Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekts “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2025/1-0012)

✨ Ja 22. maijā esi Liepājā, no plkst. 19.00 līdz 23.00 ienāc RTU Liepājas akadēmijā, kas arī iesaistās Eiropas Muzeju na...
18/05/2026

✨ Ja 22. maijā esi Liepājā, no plkst. 19.00 līdz 23.00 ienāc RTU Liepājas akadēmijā, kas arī iesaistās Eiropas Muzeju nakts akcijā “Stāsti. Nakts”.

📚 NENOKAVĒ, jo tur būs arī valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2025/1-0012) vadošā pētniece Dr.philol. Liene Markus-Narvila un pētniece Dr.philol. Ieva Ozola.

🧺Zinātnieces, ļaujot ielūkoties VĀRDU KURVĪ, piedāvās iepazīt latviešu izlokšņu vārdu stāstus, minēt to nozīmes un atklāt valodas bagātību dažādos Latvijas novados.

📍 RTU Liepājas akadēmija, Lielā iela 14, Liepāja
📅 22. maijs
🕖19.00–23.00

🔗Sīkāk sk.: https://www.rtu.lv/lv/liepaja/par-mums-liepaja/jaunumi--/atvert/aicinam-apmeklet-muzeju-nakts-aktiv…

Latviešu valodas institūtā trīs gadus īstenosim projektu “Nezināmie latviešu personvārdi (LAnDe)”, kurā pētīsim Latvijas...
23/03/2026

Latviešu valodas institūtā trīs gadus īstenosim projektu “Nezināmie latviešu personvārdi (LAnDe)”, kurā pētīsim Latvijas iedzīvotāju senākos personvārdus. Meklēsim tos 13.–16. gadsimta avotos, mēģināsim saprast to cilmi, rašanās vēsturi un dzīves līkločus un ik pa brīdim iepazīstināsim ar kādu atklājumu. Lūk viens no tiem!
14. gadsimta otrajā pusē Rīgas pilsētai piederēja daudz bišu koku, ko apsaimniekoja vietējie iedzīvotāji, lielākoties lībieši. Rīgas pilsētas ienākumu grāmatās (Libri redituum) vairākkārt minēti arī viņu vārdi, gan daži kristīgie kā Yane (< Johan), Jake (< Jakob), gan citi, kuru cilme vēl jāpēta, piemēram, Antzse, Ygade, Ygaley, Iranes, Lembest, Melewalde, Melose, Pippingk, Pyse, Vealdes, Vesdot, Vidowe un Wareyke. Varbūt Lībiešu institūts (LI Līvõd institūt) var nākt talkā tos atšifrēt?

Ierakstu sagatavojusi Renāte Siliņa-Piņķe

Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca: https://personvardi.lu.lv/

Vairāk par projektu: https://lavi.lu.lv/nezinamie-latviesu-personvardi-nepetito-latviesu-antroponimu-diahroniska-izpete-globalai-integracijai-un-atvertai-piekluvei-lande/

Pamēģināsim aizsākt šādas vārdu kartītes, kurās rādīsim un atgādināsim, kā latviski nosaukt priekšmetus, ierīces, tehnol...
13/03/2026

Pamēģināsim aizsākt šādas vārdu kartītes, kurās rādīsim un atgādināsim, kā latviski nosaukt priekšmetus, ierīces, tehnoloģijas, parādības, procesus, lietotnes, digitālās zīmes, ikdienas jēdzienus un citu, ko dažreiz dzirdam starp latviešiem svešā mēlē izrunājam. Tos, kam jau ir sameklēta atbilsme - veikla vai neveikla - latviešu valodā. Nesodiet bargi, ja nepatīk, bet komentārā piedāvājiet kādu citu, jūsuprāt, labāku nosaukumu.

13/03/2026

Raidījumā “Vārduleja” viesojas dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš. Dzejnieks stāsta, kas ir valoda dzejā un kad, viņaprāt, valoda kļūst par dzeju. Par mūsdienu dzejnieku manifestiem un bohēmu, par tikko izdoto jauno dzejoļu krājumu – klausieties jau otrdien pl. 19.00 RadioNABA

Ar citātiem no pašas promocijas darbiem sveicam mūsu pētnieci - pirmo vieglās valodas doktori Latvijā Velgu Polinsku. Pa...
09/03/2026

Ar citātiem no pašas promocijas darbiem sveicam mūsu pētnieci - pirmo vieglās valodas doktori Latvijā Velgu Polinsku. Par spīti aizspriedumiem un nepareizām vieglās valodas nolūku un principu interpretācijām viņa mēģina ienest šeit saprāta balsi un zinātnisku pamatu.

Lai gan "atkusnis" arī ir jauks latviešu vārds, gribam parādīt, kā šo silto ziemas laiku, kādu vērojam tagad, latvieši s...
27/02/2026

Lai gan "atkusnis" arī ir jauks latviešu vārds, gribam parādīt, kā šo silto ziemas laiku, kādu vērojam tagad, latvieši sauca 17. gadsimtā. Mīkni min Kristofs Fīrekers savā vārdnīcā, un tas saistāms ar vārdiem "mīksts", "mīcīt". Šādus un citādus vecvārdus meklē, atrod un apraksta mūsu seno rakstu pētnieki "Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā" (https://lvvv.tezaurs.lv).

"Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca" tiek turpināta arī valsts pētījumu programmā "Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā" (LaTS)

Address

Kalpaka Bulvāris 4
Riga
LV-1050

Telephone

+37167227696

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when LU Latviešu valodas institūts posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The University

Send a message to LU Latviešu valodas institūts:

Shortcuts

Share